SIŽETS

Kas: nedēļas nogales pirātu/indijāņu larps ar bagātību medībām

Kur: uz salas Gaujā pie Vangažiem

Kad: 14.–16. augusts

Pasaule: Karību jūras pirātu ne-reālā pasaule, apmēram 17 g.s.

Sistēma: real-time, KISS, 1hit = 1DMG, bez maģijām, max 5 HP

Ieroči: Pirātiem, džentelmeņiem: zobeni (špagas), musketes (nerf guni), indijāņiem: šķēpi, loki

Geimplejs: 1) iegūt/nosargāt dārgumus (zelta galvaskausu); 2) izpildīt sava tēla personīgo kvestu un savas frakcijas kolektīvos uzdevumus; 3) izdzīvot.

Frakcijas: 1) džentelmeņi – angļu aristokrāti un kuģa apkalpes locekļi no dažādiem sociāliem slāņiem; 2) pirāti – bez oficiera, vai virsnieka, visi vienlīdzīgi jūrnieki/bandīti; 3) indijāņi – inteliģenta, bet vajadzības gadījumā nežēlīga indiāņu cilts ar virsaiti vadībā un šamani – ārstu kā garīgo līderi.

Premisas

Džentelmeņi

Pēc izmisīgas cīņas ar pirātiem, britu tirdzniecības-izpētes kuģis tiek sagrābts un tikai daži džentelmeņi un lēdijas pagūs glābties slepus ielecot glābšanas laivā. Pēdējiem spēkiem caurajā laivā sasnieguši kādu mazu salu, bēgļi tur rod patvērumu. Kad atklājas, ka situācija nav tik traģiska kā varētu likties – karakuģu konvojs ir tikai aptuveni dienas kuģojuma attālumā, un kapteinis pirms kuģa abordāžas paguvis izsūtīt balodi ar palīdzības lūgumu, visi atviegloti uzelpo – atgriešanās civilizācijā ir tikai laika jautājums. Tiklīdz tas ir noskaidrots, atliek tikai iepazīties ar salu, kur viņiem nāksies pavadīt šīs dažas dienas. Veicot mazliet precīzākas atrašanās vietas aplēses, izdzīvojušie secina, ka atrodas uz salas Isla del Craneo Dorado jeb Zelta galvaskausa salas. Par šo salu klīst leģendas, ka tur mīt nežēlīga kanibālu-indiāņu cilts, kas pielūdz galvaskausu no tīra zelta. Šis atklājums vienlaikus satrauc un iejūsmini angļus. Daži no tiem alkst iegūt galvaskausu savā īpašumā, kamēr citi brīdina no briesmām.

Pirāti

Pirātiem veiksmīgi, bez lieliem zaudējumiem izdodas sagūstīt kādu britu tirdzniecības kuģi. Dažiem apkalpes locekļiem un pasažieriem izdodas pamest kuģi vecā, caurā laivā, tomēr tā kā tas bija tas, ko pirāti ar viņiem šā vai tā bija ieplānojuši darīt, viņi pakaļ nedzenas un ļauj tiem aizbēgt. Guvums ir lielisks, tomēr, pēc brīža atklājas, ka uz kuģa atradies Viņa Augstības māsasdēls, kas kopā ar pārējiem angļiem ir aizbēdzis no kuģa. Tas nebūtu nekas, ja vien kapteinis pirms abordāžas nebūtu paguvis ar putnu izsūtīt ziņu par uzbrukumu Viņa Admiralitātes karaflotei, kas nelāgas sagadīšanās pēc atrodas salīdzinoši netālu, aptuveni dienas brauciena attālumā. Pirātu kapteinis apzinās, ka karakuģi viņu vajās līdz pēdējam, un, pat ja viņam izdosies izsprukt no tiem, jebkurā ostā būs jāuzmanās no piekukuļotiem nodevējiem. Par laimi tuvumā ir tikai viena sala, uz kuru izbēgušie varētu būt devušies – tā ir neliela saliņa, kas saucas Isla del Craneo Dorado – Zelta galvaskausa sala. Labi zinot, ka tur mīt naidīgi un asinskāri indiāņi, pirātu kapteinis dod pavēli nekavējoties nosūtīt laivu ar vīriem uz salu, lai sagūstītu un izglābtu jaunekli. Tas viņam kalpos gan kā ķīlnieks, gan mierizlīguma sarunu garants. Tā nu pirāti dodas uz salu ar galveno uzdevumu – atgūt karaļa māsasdēlu. Tomēr visi viņi ir dzirdējuši par zelta galvaskausu, kuru indiāņi pielūdzot un mantkārīgākie no tiem spriež, ka nebūtu slikti papildināt savu lādi arī ar šo guvumu.

Indijāņi

Indijāņi, kas dzīvo uz salas ir augsti attīstīto kalnu cilšu pēcteči, kas pametuši kontinentu glābjoties no spāņu un portugāļu zvērībām. Viņi nav kanibāli, viņi ir tikai ļoti nežēlīgi un ļoti ienīst baltos par to, ko tie nodarījuši viņu tautai, draugiem un ģimenēm. Viņi tiešām pielūdz galvaskausu no tīra zelta un godā to visaugstāk par visu, jo tas ir vests līdzi vēl no viņu mājām, vienīgais, ko izdevās paņemt līdzi no svētās pilsētas kalnos, ko baltie barbari izlaupīja un nodedzināja. Neskatoties uz savu izcelšanos, vizuāli un pēc uzvedības viņi jau vairāk atgādina Ziemeļamerikas indiāņus – greznojušies ar spalvām, ne tik kaili, godina arī totēmstabu etc. Viņi redz, ka blakus salai notiek kuģu kauja un viņi ātri vien konstatē, ka uz salas izsēdušies baltģīmji – pie tam, acīmredzami, savstarpēji pretinieki. Sala ir maza un baltģīmji – tās vienmēr ir sliktas ziņas, tāpēc indijāņi gatavojas sagaidīt nelūgtos ciemiņus kā pienākas. Virsaitis uzstāj, lai asinis tiktu izlietas tikai tad, kad citi konflikta risināšanas veidi vairs nav iedomājami. Ak jā, indiāņi upurē cilvēkus. Reti, bet mēdz to darīt, ja vajag.

Kaujas sistēma

– Cīņas reālajā laikā.

– Maksimālais dzīvību skaits – 1-5 HP (atkarībā no CV); +1 HP (ne vairāk), ja ir ādas vai metāla bruņas uz rokām/torsa.

– Zobeni un musketes baltajiem, loki, bultas un šķēpi indijāņiem.

– Visi ieroči, izņemot musketes, nodara 1 DMG neatkarīgi no trāpījuma zonas.

– Musketes ir pašgatavoti nerf-guni, kuros ar [bikš]gumijas palīdzību tiek raidīts putoplasta, paralona vai kāda cita droša materiāla lādiņš. Musketes nodara DMG 2 (vai pat 3). Var būt arī rotaļu pistoles (bet nekādi BB-guni!), kas šauj plastmasas “pelletus” (Andzam ir).

Atdzimšana:

Kad tēla dzīvību (HP) skaits sasniedz 0, tēls skaitās “miris” un tam, uzsienot baltu lupatiņu kā mirušā zīmi, jāsameklē GM, lai tas nokārtotu atdzimšanas jautājumu.

Ja tēls mirst, tad viņš vairs neatgriežas. Parasti dzīvē atgriežas kā tipisks savas frakcijas pārstāvis, ļoti līdzīgs savam mirušajam biedram. Tas nozīmē, ka virsaitis/kapteinis var mirt ar visām no tā izrietošām sekām.

Katrai frakcijai ir savs dvēseļu skaits t.i., cik bieži var atdzimt. Katrreiz atdzimstot, grupas kopējais dvēseļu skaits samazinās par vienu.

Komunikācijas noteikumi

– Džentelmeņu frakcijas pārstāvjiem – angļu aristokrātiem, lēdijām un apkalpes locekļiem – obligāti visas sarunas jāveic angļu mēlē. Pie tam, vēlams, izmantojot British English leksiku un izrunu.

– Pirāti var runāt jebkurā valodā.

– Indijāņi var runāt tikai latviski, ievērojot atbilstošo izteikšanās stilu (“Trīs vasaras ir paskrējušas kā stirnas kopš mani savainoja jaguārs.”). Virsaitim obligāti jāpabeidz katrs savs sakāmais ar “Hau! Esmu runājis.” Viņam vispār jācenšās runāt maz, pēc iespējas retāk un maksimāli lakoniski. Sarunājoties ar svešzemniekiem atļauts izmantot ne vairāk kā vienu svešu vārdu teikumā. Ja tēlam ir piezīme, ka tas māk runāt angliski, viņam tas jādara maksimāli kokaini un saraustīti (“Me. Eat. Meat.”).

– Izņēmuma gadījumā, ja spēlētāju vidū ir krieviski runājošie, kas grib spēlēt indijāņus, bet neprot latviešu valodu, var atspēlēt savu tēlu kā no svešas, bet salīdzinoši radniecīgas indijāņu cilts. Jebkuras frakcijas pārstāvim jācenšās sazināties un komunicēt ar pārējiem spēlētājiem atbilstoši filmās un grāmatās atainotajām klišejām.